Umurga ir apdzīvota vieta Limbažu novada Umurgas pagastā, pagasta centrs. Izvietojusies autoceļu P11 un P14 krustojumā 7 km uz austrumiem no novada centra Limbažiem un 96 km no Rīgas. 1933. gadā Umurgai piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu (neskatoties uz to, ka tajā bija tikai 4 dzīvojamās mājas ar 25 iedzīvotājiem). Par lielāku apdzīvoto vietu tā attīstījās Latvijas PSR laikā, kad izveidoja padomju saimniecību “Umurga”.
Umurgas pagasta platība 190 km2, iedzīvotāju skaits: 1227. Tā teritorija robežojas ar Limbažu pilsētu. Pagasts lepojas ar neskarto dabu, jo tieši šeit atrodas deviņas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, Augstrozes kompleksais liegums un ziemeļu purvi, kā arī Piltiņkalns – augstākais Limbažu novada pilskalns. Pagasts ir bagāts mežiem, ūdeņiem un kūdras atradnēm. Attīstīta mežizstrāde, kokapstrāde, lauksaimniecības produktu ražošana, pārstrāde un tirdzniecība. Umurgas zemnieku saimniecību sagādātie bioloģiski audzētie lauku labumi ir pazīstami gan novadā, gan ārpus tā.
Umurga senatnē ietilpusi līvu zemē Metsepolē jeb Mežu zemē. Pirmo reizi tā rakstos pieminēta 1400. gadā. Apdzīvotā vieta attīstījusies ap baznīcu, kas celta 1496. gadā. Umurgas draudzes novads (Ubbenorm) pirmo reizi minēts 1509. gadā. Livonija kara laikā 1558. gadā to postīja Ivana IV karaspēks. 1582. gadā iekļauts Pārdaugavas hercogistes Pērnavas vaivadijas sastāvā. 1645. gadā draudzes novadā bija 25 muižas.
Umurgas pagasta ievērojamie cilvēki:
- Juris Neikens (1826-1868) – rakstnieks un pirmo latviešu dziesmu svētku organizators Dikļos. Strādājis par Umurgas draudzes mācītāju. Tautā folklorizējies Neikena aforisms: Vai tavs mūžs kam lieti der / To vis neteic ilgie gadi / Viens tas brītiņš dārgi sver / Ko ar labiem darbiem vadi.
- Tālivaldis Apinis – vēsturnieks. Nodarbojas ar novadpētniecību, ir autors vairāk kā 160 rakstiem un grāmatām.
