Pagasta centrs Piusas upes augštecē. Šī ir nosacīti jauna apdzīvota vieta – pirmā, kas atradās pie Vastselīnas bīskapa pils, tika izpostīta Ziemeļu kara laikā. Otrajā pasaules karā Vastselīnas ciemats stipri cieta, tādēļ pēc kara to lielā mērā uzbūvēja no jauna. Atrodas mazapdzīvotā teritorijā, kurā ir 4 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru. Pašlaik te dzīvo ap 700 cilvēku.
Vastselīna visā Veru apriņķī ir pazīstama ar savu aktīvo sabiedrisko dzīvi. Te darbojas 4 deju kolektīvi.
Pirmā baznīca Vastselīnā atradās cietoksnī, baznīca pirmo reizi pieminēta 1273. gadā. Pēc 1769. gada Lielā Ziemeļu kara 10 km attālumā no Vanavastselīnas Külaoru ciematā uzcēla jaunu akmens baznīcu. Vastselīnas baznīca (+372 785 1294) celta 1772. gadā 2 km attālumā no pašreizējās Vatselīnas. Pašreizējo izskatu ieguva 20. gadsimta sākumā. Tagad baznīcā brāļu Krīsu ērģeles (ievērojamākie Igauņu ērģeļu būvētāji vairākās paaudzēs) un F.L.fon Maidela altārglezna.
Kā vācu draudzes apbedīšanas vieta 1772. gadā pie baznīcas veidojās tā sauktie vācu kapi, un reizē ar baznīcu tika uzcelta Liphartu dzimtas kapliča (redzama no ceļa, kas ved uz baznīcu no Veru-Lihamā šosejas, ceļa kreisajā pusē apmēram 1 km pirms baznīcas). Lipharti bija viena no Livonijas bagātākajām dižciltīgajām ģimenēm, un viņu dzimta valdīja Vastselīnā septiņās paaudzēs. Citu starpā te apbedīts muižas īpašnieks Gothards Lionels fon Lipharts (1804-1885), kuru, spriežot pēc tautas nostāstiem, cilvēki mīlēja, jo viņš daudz palīdzēja un rūpējās par saviem zemniekiem. Vastselīnas muižas kapela ir viena no spilgtākajām agrīnā klasicisma stilā celtajām lauku kapelām. Apskatāma tikai no ārpuses.
Ciemata centrā Brīvības cīņu piemiņas kolona (1931, Martins Sakss; 1988. gadā atklāta no jauna). Piemineklī attēlots ievainots karavīrs. Staba slīpētā akmens pamatnes priekšpusē ir Brīvības dzelzs krusta attēls un veltījums: “Varoņiem un vardarbības upuriem, kuri krituši par Igaunijas brīvību. Vastselīnas pagasts”. Kādā 1948. gada augusta naktī piemineklis tika uzspridzināts. Karavīri aizveda bronzas statuju uz netālo Nursi, kur to apraka. To bija redzējusi Anna Avara no Veru, kura organizēja statujas glābšanu. Reuges pašvaldības Lauri ciema zemnieki Augusts Soe un Rūdolfs Palu uzņēmās riskantu uzdevumu – naktī viņi statuju aizveda ar zirgu uz Lauru ciema nomali un paslēpa to kartupeļu gubas apakšā. Tā pagāja gadu desmiti. Kad 1988. gada 8. jūlijā Reuges vīri, meklējot sava brīvības stabu, izraka Vastselīnas ievainotā karavīra bronzas statuju, ziņa izplatījās kā ugunsgrēks. Vastselīnas statuja tika restaurēta un piemineklis tika atkārtoti iesvētīts 1988. gada 16. oktobrī.
Vastselīnas tautas nams (Vastseliina rahvamaja) tika uzcelts 1956. gadā Staļina klasicisma stilā, un sākotnējais mājas nosaukums bija “Vastselīnas agro-zoo propagandas māja”. 2002.-2004. gadā ēka atjaunota un nu ieguvusi jaunu izskatu. Tagad tas ir sabiedriskais centrs ar 12 amatieru darbnīcām un 2 interešu klubiem, kuros iesaistās visu vecumu cilvēki.
Vastselīnā ir novadpētniecības muzejs.
Informāciju apkopojusi Aija Spura.
