Viena no vecākajām Latvijas pilsētām, veidojusies Lielezera un Dūņezera krastā. Tā senāk ir piederējusi pie mazajām Livonijas pilsētām, tomēr ar noteiktu lomu Livonijas vēstures norisēs. Te atradās viena no Rīgas arhibīskapa rezidencēm, un, kaut arī neliela, pilsēta bija Hanzas savienības locekle. Limbažu vēsturiskais centrs ir unikāls ar savu plānojumu jeb radiālo ielu tīklu, kas veidojies 1385. gadā pēc pilsētas aizsargmūra uzcelšanas. Vecpilsētā saglabājušies 16 valsts nozīmes arhitektūras, arheoloģijas un mākslas pieminekļi. Viduslaiku pilsdrupas un skatu tornis liecina, ka viduslaikos Limbaži bija viena no Livonijas galvaspilsētām.
Pateicoties tradicionālajai zivju tirdzniecībai, “reņģu galvaspilsētas” apzīmējumu Limbažiem piedēvēja vēl līdz 20. gs. 30. gadu beigām, jo te rudeņos gāja vaļā plaša tirgošanās ar reņģēm, kaut gan pilsēta neatradās pie jūras.
Limbažu pilsēta un Limbažu pagasts ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā, kas ir lielākā Latvijas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Limbažu spēks ir to daudzveidībā – tas nav tikai viens, bet daudzi
stāsti, kam nepieciešams laiks un zinošs stāstnieks, kurš dos iespēju izgaršot un izbaudīt pilsētu. Limbaži ir dažādi – seni, mūsdienīgi, vienmēr mainīgi.
