Pēterupe, agrāk Pēterkapella (vācu: Peterskapelle) ir Saulkrastu pilsētas centrālā daļa uz dienvidiem no Neibādes.
Jau 16. gadsimtā paugurā pie Pēterupītes ietekas atradās koka lūgšanas nams jeb Sv. Pētera kapela. Kad Vidzemē valdīja zviedri, to apkalpoja Lēdurgas draudzes mācītājs, bet 1653.-1700. gados baznīcai esot bijis savs mācītājs.
Vietējais kalējs mēģinājis būvēt laivu, bet viņam tas ne visai labi sanācis. Garām braucis Pēteris I, kura zirgs ap šo vietu pazaudējis pakavu. Kamēr kalējs kalis zirgu, Pēteris uzbūvējis laivu… (viņš taču pratis 14 amatus!).
Pēc Lielā Ziemeļu kara un iedzīvotāju izmiršanas Lielā mēra laikā Pēterupes draudzi pievienoja Krimuldas draudzei (izveidojās Krimuldas – Pēterupes draudzes novads), vēlāk Liepupes draudzei. 1864. gadā ar Bīriņu, Pabažu, Gāršu, Sējas un Lēdurgas muižu iedzīvotāju palīdzību uzcēla tagadējo mūra baznīcas ēku.
1888. gadā pēc barona Augusta fon Pistolkorsa uzaicinājuma sāka darbu Pēterupes un tās apkārtnes pirmais ārsts Aleksandrs Arvids fon Engelhardts (nostrādājis šeit 19 gadus, 1907. gadā viņš ar ģimeni emigrēja uz Vāciju).
1895.-1931. gados par mācītāju Pēterupes, Skultes un Carnikavas luterāņu draudzē kalpoja Jānis Stāmers. Viņam Pēterupē piederēja ap 1890. gadu būvētā villa “Jūras miers” (vācu: “Meeresruh”). Šajā ēkā viesojušies daudzi ievērojami cilvēki.
1897. gadā pārbūvēja Plades krogu un tajā iekārtoja Pēterupes skolu. 1929. gadā skolas ēku no Bīriņu pagasta atpirka Latvijas bērnu palīdzības savienība, ierīkojot bērnu vasaras koloniju “Rūķīši” (atpūtas nometni), kas pastāvēja līdz 1940. gadam.
1925. gadā Pēterupes ciema “Cīruļos” sanāca kopā Bīriņu un Pabažu jūrmalas saimnieki un nodibināja Pēterupes un apkārtnes biškopības biedrību, kurā apvienojās 40 vietējo biškopju. Līdz 1930. gadam biedrība organizēja vairākas lekcijas un sarīkojumus. 1930. gada 9. jūnijā un 14. septembrī notika plaši “Medus svētki” ar medus izstrādājumu konkursu un izstādi. 1938. gadā tā pievienojās Pabažu lauksaimniecības biedrībai.
1926. gada augustā dibināta Pēterupes (Neibādes) Jūrmalas palīdzības un labierīcības biedrība, kurai bija milzīga nozīme ciemata sabiedriskās dzīves attīstībā 20.-30. gados. Tā rūpējās par Pirmajā pasaules karā nopostītā Neibādes kūrorta pieminekļa un parka rūpīgu atjaunošanu un kopšanu, Saulkrastu izdaiļošanu, organizēja sarīkojumus, nodibināja teātri un kori, ierīkoja sporta un atpūtas laukumu.
1933. gadā Neibādi un Pēterupi apvienoja. Jaunais nosaukums bija Saulkraste, vēlāk nomainīts uz Saulkrastiem. Pēc dzelzceļa līnijas Rīga – Rūjiena atklāšanas 1935. gadā starp Neibādi un Pēterupi iekārtoja Saulkrastu dzelzceļa staciju.
Pēterupē atrodas Saulkrastu luterāņu baznīca (1856), vidusskola, Reiņa Kaudzītes muzejs un pilsētas domes ēka.
